Posted by on jūl 4, 2011 in Latvieši pasaulē | 0 comments

Photo title

Sākot ar 19. gadsimta otro pusi, simtiem latviešu ģimeņu brīvprātīgi izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkams vai izrentējams par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotāju nepieejamu cenu. Viens no izceļotāju galamērķiem bija teju 2500 km tālā Ufas guberņa, kur tolaik bija daudz brīvu zemes platību.

Tur toreizējā Ufas guberņā, tagadējā Krievijas Federācijas Baškortostānas Republikā, viensētās runāja un dziedāja latviski, bija latviešu skolas un lūgšanu nami, rupja maize un puķu ieskautas mājas.

Photo title

Jaunas dzīves sākums Baškīrijā daudziem latviešiem bija sūrs, vispirms kļūstot par līdumniekiem, tikai pēc tam par lietpratīgiem un priekšzīmīgiem zemkopjiem. Saimnieciskie latvieši turību un pārticību guva, nodarbojoties galvenokārt ar zemkopību, lopkobību, arī biškopību. 20. gadsimta sākumā latvieši veidoja labi pelnošus piena pārstrādes kooperatīvus, ieveda un izmantoja modernu, rūpnieciski ražotu lauksaimniecības tehniku, nodarbojās ar šķirnes āboliņa sēklu audzēšanu.

Kā liecina vēstures avoti, 19. gadsimta beigās Ufas guberņā vairāk kā 20 lielākās un mazākās kolonijās dzīvoja ap 4000 latviešu, Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara laikā – līdz 18 000, 20. gadsimta 20.-30. gados – ap 10 000 latviešu.

Pēc Otrā pasaules kara (pēc tam, kad krasi samazinājās latviešu skaits Baškīrijā (represijas, mobilizācija armijā), tika likvidētas latviešu skolas, sadedzinātas grāmatas), daudzi Baškīrijas latvieši izmantoja iespēju atgriezties Latvijā, kur bija gan elektrība, gan izglītības un darba iespējas. Lai varētu doties uz senču zemi, daudzi Baškīrijas latvieši saņēma pases – pirmās savā mūžā. Padomju laikā atpakaļ uz Latviju atbrauca vairākas Baškīrijas latviešu ģimenes, lai  līdzīgi kā viņu senči sāktu savu dzīvi no jauna.

Daļa latviešu ģimeņu dzīvesvietu nemainīja un palika Baškīrijā, uzturot ciešas saites ar aizbraukušajiem radiniekiem. Pēc tautas skaitīšanas datiem 2002. gadā Baškīrijā dzīvoja 1508 latvieši. Mūsdienās visvairāk latviešu dzīvo Maskima Gorkija (bij. Arlatvieši) ciemā.

Ieskenēts aicinājums presē- pagaidām, nav, jāiet uz LNB…

Foto_Nr.8: Baškīrijas latvieši bišu dravā. Foto, 20gs. 20.gadi.

Foto_Nr.9.: Latviešu māja Baškīrijā. Foto, 20gs. 20.-30.gadi

Foto_Nr.10: Edvīna Emberga fotogrāfija – sveiciens no Ufas – māsīcai Verai Inspēterei Siguldā. Foto., 20.gs. 60.gadi.

Foto_nr.11: Atpakaļ uz Baškīriju – radinieku pavadīšana Siguldas dzelzceļa stacijā. Foto, 20.gs. 70.gadi.

Foto_nr.12: Baškīrijas latviešu salidojums Mežaparkā jūnija pirmajā svētdienā, tas joprojām notiek katru gadu. Foto, 20. gs. 70. gadi.