Latvieši Austrālijā

Pirmais ievērojamais latviešu emigrācijas vilnis uz Austrāliju bija pēc 1905. gada revolūcijas, kad  latvieši, bēgdami no izsūtīšanām un cara terora, meklēja patvērumu Austrālijā. 1913. gadā latvieši Sidnejā nodibināja savu biedrību ar bibliotēku, vēlāk mazākas biedrības regulāri rīkoja Latvijas Neatkarības dienas svinības un Jāņus.

Lielākais latviešu skaits ieceļoja Austrālijā pēc Otrā pasaules kara, kad aptuveni 20 000 latviešu bēgļu tika atlasīti no Vācijas bēgļu nometnēm, lai kļūtu par „jaunaustrāļiem”.  Jauni, neprecēti latvieši ar blondiem matiem un zilām acīm bija piemēroti Austrālijas asimilācijas politikai un tika izvēlēti kā vieni no pirmajiem. Darbspējīgiem iebraucējiem bija jānostrādā divi gadi obligātā darba līguma ietvaros, pirms viņi bija brīvi paši izvēlēties nodarbošanos un dzīvesvietu. Visvairāk latviešu apmetās uz dzīvi lielajos centros: Melburnā, Sidnejā, Adelaidē, Brisbenā, Pertā.  Līdz ar iedzīvošanos latvieši dibināja kopienas, kurās latvietība tika uzturēta dažādās aktivitātēs, proti, mūzikā, sportā, amatniecībā un mākslā.  Tika dibinātas latviešu biedrības, baznīcu draudzes, tautas deju grupas, kori un rokdarbu pulciņi. Latviešu sabiedrība no visas Austrālijas tikās ikgadējās Kultūras dienās, kas ir līdzīgas Dziesmu svētkiem un notika ik gadu, sākot no 1951. gada. Arī mūsdienās tās notiek, taču retāk, tomēr joprojām turpina vienkopus pulcināt Austrālijas latviešus.

Pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem 20 058 cilvēki Austrālijā dēvēja sevi par latviešiem vai uzrādīja savā izcelsmē saikni ar  latviešiem. Latviešu sabiedrība lielajās Austrālijas pilsētās ir papildinājusies ar jauniem pārstāvjiem, kas nesen izbraukuši no Latvijas.