Latvieši Zviedrijā

Otrā pasaules kara beigās, bēgot no Padomju armijas okupācijas, daudzi latvieši cēlās pāri jūrai mazās zvejnieku laivās uz Zviedriju. Pateicoties šiem bīstamajiem un slepenajiem braucieniem, vairāk nekā 3000 latviešu nonāca Zviedrijā. Vēlāk viņiem pievienojās nedaudz latviešu bēgļu no Vācijas. Pirmos trīs līdz sešus mēnešus Zviedrijā latvieši pavadīja bēgļu nometnēs, pēc tam  viņiem bija jāmeklē darbs un dzīves vieta ārpus nometnēm. Sākumā bēgļi nedrīkstēja apmesties Zviedrijas trijās lielākajās pilsētās – Stokholmā, Gēteborgā un Malmē. Bēgļi galvenokārt strādāja fabrikās, veica dažādus melnstrādnieku darbus.  Pēc 1946. gada, kad Zviedrijas valdība izdeva latviešu leģionārus PSRS, daudzi latvieši no Zviedrijas izceļoja tālāk uz ASV, Kanādu un citām zemēm.

Zviedrijas latviešu kopiena ir pazīstama ar to, ka vairums tās dalībnieku bija no inteliģences aprindām – te dzīvoja pazīstami latviešu grāmatu izdevēji, rakstnieki, dzejnieki, diplomāti u.c.. Latviešu sabiedrības politisko un kultūras dzīvi Zviedrijā vadīja un joprojām vada divas galvenās organizācijas – Latviešu palīdzības komiteja un Zviedrijas Latviešu centrālā padome.

Zviedrijas sabiedrība atšķiras no citām latviešu diasporas kopienām ar savu ģeografisko tuvumu Latvijai.  Tādēļ, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, Zviedrijas latviešiem ir bijusi iespēja aktīvi piedalīties gan Latvijas, gan Zviedrijas latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Tāpat samērā daudzi latvieši no Latvijas ir izmantojuši izdevību īslaicīgi strādāt Zviedrijā kā viesstrādnieki. Pēc Ingetrācijas ministrijas un PBLA savāktiem datiem 2006.gadā, Zviedrijā dzīvoja apmēram 4000 latviešu izcelsmes iedzīvotāji.