Latvieši Baškīrijā
| Sākot ar 19. gadsimta otro pusi, simtiem latviešu ģimeņu brīvprātīgi izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkama vai izrentējama par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotāju nepieejamu cenu. Viens no izceļotāju galamērķiem bija teju 2500 km tālā Ufas guberņa, kur tolaik bija daudz brīvas zemes platību.Tur, toreizējā Ufas guberņā, tagadējā Krievijas Federācijas Baškortostānas Republikā, viensētās runāja un dziedāja latviski, bija latviešu skolas un lūgšanu nami, rupja maize un puķu ieskautas mājas.Jaunas dzīves sākums Baškīrijā daudziem latviešiem bija sūrs. Vispirms viņi kļuva par līdumniekiem, tikai pēc tam par lietpratīgiem un priekšzīmīgiem zemkopjiem. Saimnieciskie latvieši turību un pārticību guva, nodarbodamies galvenokārt ar zemkopību, lopkopību, arī biškopību. 20. gadsimta sākumā latvieši veidoja ienesīgus piena pārstrādes kooperatīvus, ieveda un izmantoja modernu, rūpnieciski ražotu lauksaimniecības tehniku, nodarbojās ar šķirnes āboliņa sēklu audzēšanu. |
Kā liecina vēstures avoti, 19. gadsimta beigās Ufas guberņā vairāk nekā 20 lielākās un mazākās kolonijās dzīvoja ap 4000 latviešu, Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara laikā – līdz 18 000, 20. gadsimta 20.-30. gados – ap 10 000 latviešu.
Pēc Otrā pasaules kara (pēc tam, kad krasi samazinājās latviešu skaits Baškīrijā armijas mobilizācijas un represiju dēļ), tika likvidētas latviešu skolas, sadedzinātas grāmatas)daudzi Baškīrijas latvieši izmantoja iespēju atgriezties Latvijā, kur bija gan elektrība, gan izglītības un darba iespējas. Lai varētu doties uz senču zemi, daudzi Baškīrijas latvieši saņēma pases – pirmās savā mūžā. Padomju laikā Latvijā atgriezās vairākas Baškīrijas latviešu ģimenes, lai, līdzīgi kā viņu senči sāktu savu dzīvi no jauna.
Daļa latviešu ģimeņu dzīvesvietu nemainīja un palika Baškīrijā, uzturot ciešas saites ar aizbraukušajiem radiniekiem. Pēc tautas skaitīšanas datiem 2002. gadā Baškīrijā dzīvoja 1508 latvieši. Mūsdienās visvairāk latviešu dzīvo Maksima Gorkija (bij. Arlatvieši) ciemā.
