Pirmie latviešu emigranti Amerikā

Ilgstoša latviešu emigrācija uz Amerikas kontinentu iesākās 19. gs. pēdējos divdesmit gados. Līdz ar to tika nodibinātas pirmās organizācijas un draudzes, vispirms ASV austrumu krastā (Bostonā, Ņujorkā, Filadelfijā), vēlāk vidienē un rietumos (Klīvlandē, Čikāgā, Sanfrancisko utt.), kā arī Kanādas rietumos – “prēriju provincēs” Manitobā un Albertā. Sākumā tieši Bostonā izveidojās krietna latviešu sabiedrība, vairāki tūkstoši emigrantu kā savu dzīvesvietu izvēlējās pilsētas Džamaikapleinas (Jamaica Plain) un Roksburijas rajonus. Kā pirmo latviešu organizāciju ASV 1889. gadā nodibināja Bostonas Latviešu palīdzības biedrību. Mazliet vēlāk un ne tik koncentrētā veidā izveidojās latviešu sabiedrība lielpilsētās Ņujorkā un Filadelfijā. Tieši tāpēc Linkolna ir vērā ņemama – tā bija lielākā latviešu lauku kolonija Amerikā.

Ar 1897. gadu ASV atrodas ap 1 000 latviešu, bet jau 1900. gadā vairāk nekā 4 000. Pēc 1905. gada revolūcijas uz ASV emigrēja arī politiskie trimdinieki. Tie kuplināja esošās biedrības vai dibināja jaunas. Līdz Pirmajam pasaules karam ASV iznāca arī vairākas latviešu avīzes un cita periodika. Vairākās pilsētās rīkoja teātra izrādes, dibināja skolas, lasīja lekcijas, organizēja zaļumballes utt. Kā liecina tautas skaitīšanas dati, 1930. gadā ASV bija ap 38 000 latviešu, no kuriem 20 673 bija dzimuši Latvijā. Desmit gadus vēlāk tautas skaitīšana atklāja, ka latviešu sabiedrība samazinājusies – datos uzskaitīti 34 656 latvieši. Palika vēl dažas latviešu draudzes un organizācijas, pārsvarā ASV austrumos, kas pastāvēja vēl pēc Otrā pasaules kara un kas sagaidīja jauno emigrācijas vilni. Starp vecākajām ir vēl šobrīd pastāvošā 1892. gadā dibinātā Filadelfijas Brīvo latvju biedrība.