Vidzemnieki Inspēteri Ufas guberņā

Inspēteru ģimene - Vilhelmīne, Dāvids, Žoržs un Ēvalds - Baškīrijā, 1932.g.

Ēvalda Inspētera vecāmāte Katrīne Andže, saukta par Grosīti – dzimusi un mirusi Latvijā, bet lielāko savas dzīves daļu pavadījusi Baškīrijas latviešu kolonijā Bakaldīnā, 1939. g.

 

Ēvalds Inspēters dzimis 1926. gadā Baškīrijā, Bakaldīnas Ķereklu ciemā. Uz dzīvi Ufas guberņā, kur savā īpašumā varēja iegūt zemi, 19. gadsimta beigās pārcēlās daudzas jo daudzas latviešu ģimenes, arī Inspēteri no Vidzemes. Ēvalda tēvs Dāvids dzimis Trikātā, mamma Vilhelmīne – jau Baškīrijā. Vilhelmīnes un Dāvida Inspēteru ģimenē auguši trīs bērni – dvīņi Ēvalds un Žoržs, māsa Milda.

Diemžēl strādīgo latviešu labklājību pārtrauca 20. gadsimta 30. gados Krievijā īstenotā kolektivizācija. Viensētās dzīvojošajiem latviešiem nācās pierast pie dzīves sādžā, darba kolhozā, taču tas bija nieks, salīdzinot ar drausmīgajiem notikumiem 1937. – 1938. gadā, kad Staļina represiju laikā bez vainas arestēja un noslepkavoja lielāko daļu vīriešu. Arī Ēvalda tēvu, mammas trīs brāļus, vectēva brāli un viņa sešus dēlus. Pēc traģiskajiem notikumiem ģimenē un latviešu skolas slēgšanas 1938. gadā Ēvalds Inspēters divpadsmit gadu vecumā sāka strādāt, laiizdzīvotu. Iesākuma mežā zāģēja malku, tad dzinat lopus no Arhangeļskas uz 300 km attālo Magņigatorsku pāri Urālu kalniem.

Brālēni Ēvalds Inspēters un Leons Andžs dienestā, 1949. gadā. Dienestā Ēvalds Inspēters pavadīja arī pēckara gadus, konkrētāk, līdz 1950. gadam

Pirmoreiz Latvijā

Sešpadsmit gadu vecumā Ēvalds sāka strādāt patērētāju biedrībā, līdz 1943. gadā viņu iesauca armijā. Būdams karavīrs padomju armijā, Ēvalds Inspēters pirmo reizi nokļuva Latvijā, viņš atceras:

Pirmo reizi Latvijā biju Daugavpilī, iebraucu no Rēzeknes puses, domāju: „Kas tā par Latviju, es latviešu skolā gāju, bet es nevaru sarunāties!” Latgalē jau savādāk runā. To es nezināju, es domāju: „Vai es nav latviets, vai tie nav latvieši?!” Tad jau atradās tādi, kas latgaliski un latviski zina, tad sāku runāt. Pieradu, un nekāda vaina!

No bakaldīnieša par siguldieti

Veras un Ēvalda Inspēteru kāzas Siguldas baznīcā 1955.gadā

Kamēr Ēvalds bija armijā, no Baškīrijas Latvijā bija atgriezusies Ēvalda mamma Vilhelmīne ar māsu Mildu, viņas dzīvoja Siguldā. Tā Ēvalds Inspēters no bakaldīnieša kļuva par siguldieti, strādādams gan par sargu, gan celtnieku. Visilgāk, t.i.,36 gadus,Ēvalds Inspēters nostrādājis Siguldas komunāluzņēmumu kombinātā. Arī Ēvalda sieva Vera ir Baškīrijas latviete, kas no Bakaldīnas uz dzīvi Siguldā kopā ar vecākiem pārcēlusies 20. gadsimta 50. gados. Siguldā dzimuši arī Ēvalda un Veras trīs bērni – divas meitas un dēls.