DP nometnes Vācijā

 

Pēc Otrā pasaules kara apmēram 140 000 Latvijas iedzīvotāju atradās Vācijā, kas bija sadalīta četrās sabiedroto pārvaldītās zonās. Lai koordinētu bēgļu izmitināšanu un aprūpi, amerikāņu, angļu un franču zonā izveidoja t.s. „Displaced Persons Camps” (pārvietoto personu jeb DP nometnes), kuras administrēja UNRRA (United Nations Relief and Rehabilitation Administration) un vēlāk IRO (International Refugee Organization). Vācijā bija simtiem DP nometņu, kurās bēgļi tika grupēti galvenokārt pēc tautības.Apstākļi nometnēs bija trūcīgi, taču ciešami. Dažiem bija iespēja strādāt nometņu administrācijā, ēšana tika nodrošināta kopīgā virtuvē, drēbes sagādāja no labdarības sūtījumiem. Lai gan pirmajos gados pēc kara sabiedrotie veicināja repatriāciju, daudzreiz to darot piespiedu kārtā, latviešu bēgļiem vairs nedraudēja represijas un vajāšanas, kā tas bija dzimtenē. 1950. gadā, kad liela daļa bēgļu izceļoja tālāk uz ASV, Austrāliju, Kanādu un citām zemēm, vairums nometņu tika slēgtas, un atlikušajās administrēšanu pārņēma vācieši.