The Martin Luther Congregation Church

The Martin Luther Congregation

Having placed a framed black-and-white photograph on the kitchen table, George Mondeik shook his head and described how a number of years ago he had pulled this item from a rubbish bin next to a neighbour’s house. The owner of the house had passed away and his relatives, cleaning up the house after the funeral, had obviously not appreciated the  historic significance of the photograph. With regret, Mondeik pointed to the tear, which splits the photograph in half.

The image shows finely dressed people standing next to the entrance of a church. This was the Church of the Martin Luther Congregation, in the Lincoln Latvian colony in the north of the State of Wisconsin, located just a few kilometres from the Mondeik family farm. He said the photograph showed the church’ consecration day on the 29th July 1906 and, it is possible that his father Jānis was one of the men standing at the door of the newly-constructed building. Unfortunately, the cornerstone of the church, which boasted the inscription “1906”  in large numbers, is not visible in the photograph.

The cornerstone was carved by Edward Arder, a farmer from Bauska and one of the first Latvians to arrive in Lincoln. That’s according his grandson Eugene Graf, who shared the story in May 2013. According to U.S. census records from 1910, Arder and his wife, Dora, immigrated to America in 1892. They first settled in Pennsylvania, where their son, William, was born. In Wisconsin they had a daughter, Lillian, who was Graf’s mother.

Like the photograph showing the church’s consecration, the church’s cornerstone has also split. This may have occurred in the 1960s during the demolition of the church, when the workmenfound it too difficult to lift the heavy object all in one piece. Split between the “19“ and the “06“, the foundation-stone lay half-buried in the forest next to the cemetery boundary, before it was unearthed in the 1980s by a researcher.

The construction of the church was an important event not just for the Lincoln colony, but for the general history of Latvian immigrants in America, as this was the first church that Latvians built with their own hands in their new homeland. The church provides evidence of the stability of the congregation and its future prospects, as well as of the Lincoln Latvian colony’s development and permanence.

Martin Luther congregation 40 year anniversary programme, 1938

Constitution of the Martin Luther congregation, published in 1907

Mārtiņa Lutera draudzes baznīcas atklāšana 1906. gada 29. jūlijā

Uz virtuves galda nolicis ierāmēto melnbalto fotogrāfiju, Džordžs Mondeiks (George Mondeik) pakratīja galvu un stāstīja, kā šo priekšmetu pirms vairākiem gadiem izvilcis no atkritumu tvertnes pie kāda kaimiņa mājas. Tās mājas īpašnieks bija miris un viņa radi, tīrīdami māju pēc bērēm, acīmredzot nebija novērtējuši fotogrāfijas vēsturisko nozīmi. Ar nožēlu Mondeiks rādīja uz plaisu, kas fotogrāfiju dalīja uz pusēm.

Stūrakmeni veidojis akmeņkalis Edvarts Arders (Edward Arder), zemnieks no Bauskas un viens no pirmajiem latviešiem, kas iebrauca Linkolnā. Tā 2013.gada maijā stāstija viņa mazdēls Jūdžīns Grafs (Eugene Graf). Kā liecina ASV tautas skaitīšanas dokumenti no 1910.gada, Arders ar sievu Doru ieceļoja Amerikā 1892.gadā, vispirms uz Pensilvānijas štatu, kur piedzima dēls Viljams (William). Viskonsinā viņiem piedzima meita Liliana (Lillian), kas bija Grafa māte.

Attēlā ir redzami smalki tērpušies ļaudis,  kas stāv pie baznīcas ieejas. Tā esot Linkolnas latviešu kolonijas Mārtiņa Lutera draudzes baznīca Viskonsinas štata ziemeļos un kādreiz atradās tikai dažus kilometrus no Mondeika saimniecības. Atradējs stāstīja, ka fotogrāfija ir liecība baznīcas iesvētīšanas dienai 1906. gada 29. jūlijā un iespējams, ka viņa tēvs Jānis ir viens no vīriešiem, kas redzami, stāvot pie jaunceltās ēkas durvīm. Diemžēl fotogrāfijā nav redzams baznīcas stūrakmens, uz kura ar lieliem cipariem izveidots gada skaitlis „1906“.

Kā baznīcas iesvētīšanas fotogrāfijai, tā arī baznīcas stūrakmenī ir plaisa, bet tā, iespējams, radusies 20. gadsimta 60. gados, kad, baznīcu nojaucot, strādniekiem, visticamāk, bijis grūti smago priekšmetu pacelt vienā gabalā. Pāršķelts starp „19“ un „06“, stūrakmens gulējis pusaprakts mežā pie kapsētas robežas, pirms to 80. gados atrada kāds pētnieks.

Baznīcas celšana bija svarīgs notikums ne tikai Linkolnas kolonijā, bet vispār latviešu imigrantu vēsturē Amerikā, jo šī bija pirmā baznīca, ko latvieši savām rokām uzbūvēja jaunajā mītnes zemē. Baznīca liecina par draudzes stabilitāti un nākotnes perspektīvu, kā arī par Linkolnas latviešu kolonijas attīstību un pastāvību.