Gaiss svaigs kā Kurzemes mūžamežā:
Linkolnas kolonija Viskonsinā

Linkolnas kolonija sāka veidoties ap 1897. gadu netālu no Blūmviles (Bloomville) un Glīsonas (Gleason) pilsētas, kad uz šo apgabalu pārcēlās latviešu imigranti no ASV austrumiem.

Starp pirmajiem, kā ziņoja laikraksts Amerikas Vēstnesis, bija brāļi Ansis un Jānis Šteini no Filadelfijas. Fricis Amsters 1898. gada sākumā uz Viskonsinu aizbrauca no Bostonas, lai iepirktu zemi, un vēstulē Amerikas Vēstnesis mudināja citus darīt līdzīgi, jo Viskonsinā drīz būšot tikpat laba dzīve kā citur. Cits latvietis, proti, G. Arders, kas arī 1898. gadā ar sievu pārcelās Blūmviles tuvumā, avīzei rakstīja, ka dzīve Linkolnā ir jauka, ka „zeme teicama, viss labi aug, gaiss svaigs kā Kurzemes mūžamežā”.

Reklāma zemei Viskonsīnā no Bostonas laikraksta "Amerikas Vēstnesis"

Avīzes Amerikas Vēstnesis izdevējs, latviešu-igauņu mācītājs Hans Rebane un redaktors Jēkabs Zībergs ļoti atbalstīja Linkolnas kolonijas ideju. No 1900. gada oktobri līdz 1903. gadam katrā avīzes numurā parādījās reklāma no „Wisconsin Valley Land Company”, kas piedāvāja latviešiem iepirkt zemi Linkolnā. Ar 1902. gadu Linkolnas kolonijā jau dzīvoja ap 100 latviešu, bet 1905. gadā – ap 200. Kolonijas ziedu laikos tur varēja dzīvot līdz pat 1000 latviešu. Taču ne jau visiem bija tik labi, ne visi bija apmierināti ar kolonijas sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi. Daži latvieši nostrādāja mežos un tad pameta Linkolnu, aizceļodami tālāk uz tuvāko lielpilsētu Mineapoli Minesotas štatā vai citur Amerikā.

Sekodami Rebanes mudinājumam, Linkolnas latvieši 1900. gada augustā nodibināja Mārtiņa Lutera draudzi un iepirka 40 akru (ap 16 hektāru) zemes kapsētai un citām vajadzībām. Runāja, ka jau 1903. gadā kapsētas teritorijā celšot baznīcu, tomēr tas notika tikai 1906. gadā.

Koloniju kuplināja arī strādnieki un daži 1905. gada revolūcijas politiskie bēgļi. Viņi nodibināja arī Linkolnas sociāldemokrātu pulciņu. Kad Eiropā izcēlās Pirmais pasaules karš, emigrācija no Baltijas apsīka, līdz  ar to samazinājās arī latviešu imigrācija uz Ameriku. Dažas liecības stāsta, ka jau ap šo laiku sākās Linkolnas kolonijas lejupslīde. Jaunieši aizbrauca meklēt savu laimi citur, ieprecējās cittautiešos.

Dievkalpojumus baznīcā turpināja noturēt vēl vairākus gadus, bet 60. gados kļuva skaidrs, ka kolonijas sabiedriskajai dzīvei nav nākotnes. Baznīcu nojauca, būvmateriālus pārdeva, bet baznīcas zvanu aizveda uz trimdas latviešu draudzes dievnamu Mineapolē. 1900. gadā iepirkto zemi, neieskaitot kapsētas teritoriju, latvieši 1973. gadā pārdeva un peļņu ziedoja Glīsonas Lutera kapsētas apvienībai (Gleason Luther Memorial Cemetery Association).

Mārtiņa Lutera draudzes baznīca vairs nestāv, bet kapsēta paliek. Tā ir pirmā latviešu kapsēta Amerikā

Kapa krusts Krišjānim Cielavam (1844-1914)

Mārtiņa Lutera draudzes baznīca, 20. gs. 60. gadi