Latvieši Brazīlijā ir ieceļojuši jau kopš 19. gs. 90. gadu sākuma. Tie bija cilvēki, kuri cerēja šajā zemē atrast zemi saimniekošanai, kā arī pārtikušāku un brīvāku dzīvi. Latviešu izceļošanu uz Brazīliju ierosināja tautsaimnieks Kārlis Balodis (1864 - 1932) un filozofs Pēteris Zālīte (1864 - 1939). Lasīt tālāk >

Sākot ar 19. gadsimta otro pusi, simtiem latviešu ģimeņu brīvprātīgi izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkams vai izrentējams par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotāju nepieejamu cenu. Viens no izceļotāju galamērķiem bija teju 2500 km tālā Ufas guberņa, kur tolaik bija daudz brīvu zemes platību. Lasīt tālāk >

Pirmais ievērojamais latviešu emigrācijas vilnis uz Austrāliju bija pēc 1905.gada revolūcijas, kad latvieši, bēgdami no izsūtīšanām un cara terora, meklēja patvērumu Austrālijā. 1913. gadā latvieši Sidnejā nodibināja savu biedrību ar bibliotēku, vēlāk mazākas biedrības regulāri rikojā Latvijas neatkarīgas dienas svinības un Jāņus. Lasīt tālāk >

Pirmā pasaules kara laikā, sākot no 1914. gada beigām, cariskās Krievijas valdība un armijas vadība deva rīkojumu evakuēt iedzīvotājus no Kurzemes... Lasīt tālāk >

Represijas, apcietināšanas un izsūtīšanas pirmajā Padomju armijas okupācijas laikā no 1940. līdz 1941.gadam dziļi satrieca daudzus, jo daudzus Latvijas iedzīvotājus. Lasīt tālāk >

Laikā no 1949. - 1951. gadam Amerikā ieceļoja apmēram 40 000 Otrā pasaules latviešu bēgļu no DP nometnēm Vācijā... Lasīt tālāk >

Ilgstoša latviešu emigrācija uz Amerikas kontinentu iesākās 19. gs. pēdējos divdesmit gados. Līdz ar to tika nodibinātas pirmās organizācijas un draudzes, vispirms ASV austrumu krastā (Bostonā, Ņujorkā, Filadelfijā), vēlāk vidienē un rietumos (Klīvlandē, Čikāgā, Sanfrancisko utt.), kā arī Kanādas rietumos – “prēriju provincēs” Manitobā un Albertā. Lasīt tālāk >

Otrā pasaules kara beigās, bēgot no Padomju armijas okupācijas, daudzi latvieši cēlās pāri jūrai mazās zvejnieku laivās uz Zviedriju. Pateicoties šiem bīstamajiem un slepenajiem braucieniem, vairāk nekā 3000 latviešu nonāca Zviedrijā. Lasīt tālāk >