Pirmie gadi Zviedrijā
Pēckara laikā latviešiem Verai un Albertam Puķēm-Puķītēm Zviedrijā nebija viegli iejusties. Ikdiena tika pavadīta smagā un monotonā darbā, strādājot Zviedrijas rūpnīcās. Tautumeitas atveidojums porcelānā tapa laikā, kad Vera tika pieņemta kā darbiniece „Roerstrands” porcelāna fabrikā Līdčēpingā (Lidkoeping). Viņa labi atceras šo laiku:
Sākumā jaunā Puķu-Puķīšu ģimene dzīvoja vienā istabā, kuru viņiem piešķīra darbavieta:
Divus gadus porcelāna fabrikā Vera pie rotējošās plates līmēja un zīmēja uz traukiem, līdz ģimene pārcēlās uz Melndāli (Mӧlndal) netālu no Gēteborgas, lai strādātu „Mӧlnlycke” tekstila fabrikas zīda austuvē:
Darbs atkal bija smags, maiņās. Sākumā Puķes-Puķītes izmitināja barakās, beidzot ģimenei piešķīra divistabu dzīvokli jaunajā mājā, kas bija liels pārdzīvojums:
Pēc laika Verai laimējās atrast darbu savā profesijā, un viņa varēja strādāt kā klavieru skolotāja mūzikas skolā. Tā viņa labāk iemācījās zviedru valodu, un lēnām dzīve iegāja līdzenā ritmā. Vera un Alberts aizgāja no darba rūpnīcā, Alberts strādāja Gēteborgas ostā, lādēja kuģus, kur varēja labi nopelnīt. Piedzima meitiņa Līga Britta. Vera un viņas ģimene aktīvi iesaistījās latviešu sabiedrībā Zviedrijā, Vera piedaloties koncertos, dievkalpojumos un Dziesmu svētkos.