Bēgļu gaitas – Vera meklē Albertu

Vera salaulājās ar Albertu Puķi-Puķīti kara laikā Rīgā, 1944. gadā jūlijā. Alberts dienēja vācu armijā, un nākamajā dienā pēc kāzām viņš atgriezās savā vienībā, Vera turpināja strādāt par klavieru skolotāju, muzikālo pavadītāju un solisti Rīgā. Neilgi pēc tam Alberts tika ievainots un pārsūtīts uz slimnīcu Austrumprūsijā, bet Vera ar māti kļuva par bēglēm un izbrauca no krievu armijas okupētās Latvijas.

Atstādama Latviju, Vera bija paņēmusi līdzi dzintara rotas, kuras bija dāvinājusi viņas māsa iesvētībās. Vera atceras izbraukšanas mirkli:

Bija diezgan vēla pēcpusdiena un tāds vējains laiks, saraustīti, skrejoši mākoņi. Kuģis sāka braukt projām, krastmala pilna ar cilvēkiem, un tie sauca: „Tautieši! Palieciet dzimtenē, nebrauciet prom!” Tagad kuģis aizbrauc, un krastā palicēji dzied „Dievs, svētī Latviju!”, un mēs arī dziedam „Dievs, svētī Latviju!”. Vējains, mākoņi ātri iet, un saule tuvojas pamalei, un tādi sarkani atspīdumi mākoņos. Tas viss tādu baigu iespaidu atstāja. Nezināmam liktenim brauc pretī.

Vera ar mammu, 1928.g.

Pēc vairākiem pavadītiem mēnešiem Vācijā Verai bija iespēja pārcelties uz Dāniju ar cerību, ka tur viņa atradīs Albertu, jo uz turieni tika pārvesti ievainotie latviešu karavīri. Izrādījās, ka Alberta tur tomēr nav. Vera stāsta:

Pēc kapitulācijas nekādas ziņas no vīra vairs nepienāca…Un tad es, cik latviešu valodā avīzes bija (Vācijā kāda iznāca, Zviedrijā divas bija), es liku iekšā sludinājumus, vai kāds nav redzējis, vai nezina kaut ko. Tur jau nāca viena otra atbilde. Cits rakstīja, ka ievainots, cits, ka pazudis. Un tā divi gadi nebija nekādas ziņas par vīru. Es jau pamazām atmetu cerības, ka viņu vēl satikšu.

Nākamie gadi Verai pagāja, dzīvojot bēgļu nometnē ārpus Kopenhāgenas un strādājot par pavāri pie kāda norvēģu kunga Kopenhāgenā.

1947. gadā, vairāk nekā divus gadus pēc izbraukšanas, Vera beidzot saņēma vēstuli no vīra Alberta, kurš bija viņu atradis ar Latviešu palīdzības komitejas starpniecību. Viņš bija nokļuvis Zviedrijā, un Vera drīz vien vīram pievienojās Līdčepingas (Lidkoeping) pilsētā.