Posted by on jūl 4, 2011 in Latvieši pasaulē | 0 comments

Pirmais ievērojamais latviešu emigrācijas vilnis uz Austrāliju bija pēc 1905.gada revolūcijas, kad  latvieši, bēgdami no izsūtīšanām un cara terora,  meklēja patvērumu Austrālijā.  1913. gadā latvieši Sidnejā nodibināja savu  biedrību ar bibliotēku, vēlāk mazākas biedrības regulāri rikojā Latvijas neatkarīgas dienas svinības un Jāņus.

Lielākais latviešu skaits ieceļoja Austrālijā pēc otrā pasaules kara, kad apt. 20 000 latviešu bēgļu tika atlasīti no Vācijas bēgļu nometnēm lai kļūtu par „jaunaustrāļiem”.  Jauni, neprecēti latvieši ar blondiem matiem un zilām acīm bija piemēroti Austrālijas asimilācijas politikai un tika atlasīti pirmie.  Darbspējīgiem iebraucējiem bija jānostrādā divus gadus obligātos darba līgumos pirms viņi bija brīvi izvēlēties nodarbošanos un dzīvesvietu.  Visvairāk latvieši apmetās uz dzīvi lielajos centros: Melburnā, Sidnejā, Adelaidē, Brisbenā, Pertā.  Līdz ar savu iedzīvošanos,  latvieši dibināja kopienas, kuras uzturēja latvietību dažādās aktivitatēs: mūzikā, sportā, amatniecība un makslā.  Tika dibinātas latviešu biedrības, baznīcu draudzes, tautas deju grupas, kori un rokdarbu pulciņi. Latviešu sabiedrība no visas Austrālijas tikās ikgadējās Kultūras dienās, līdzīgas Dziesmu svētkiem, kuras notika katru gadu sākot no 1951. gada.  Šodien tās notiek retāk, bet vēl turpina pulcināt Austrālijas latviešus.

Pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem, 20,058 cilvēki Austrālijā norādīja sevi par latviešiem jeb ka tiem ir latviešu senči.  Latviešu sabiedrības lielajās pilsētās ir papildinājušas ar jauniem dalībniekiem no neseniem latviešu izbraucējiem.