Posted by Admin on jūl 4, 2011 in Latvieši pasaulē | 0 comments

Laikā no 1949. – 1951. gadam Amerikā ieceļoja apmēram 40 000 Otrā pasaules latviešu bēgļu no DP nometnēm Vācijā, kuri ar laiku apmetās galvenokārt lielākās ziemeļu pilsētās. Tūlīt sākās aktīva diasporas sabiedrības dzīve. Tika nodibinātas dažādas jumta organizācijas, kā Amerikas Latviešu Apvienība (ALA – 1951.g. Vašingtonā), Latviešu Ev.-Lut. Draudžu Apvienība, Daugavas Vanagi ASV, Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienība un dažādas vietējās biedrības un draudzes, kuru mērķi bija pulcināt latviešus vienuviet, atgādināt pasaulei par Latvijas okupāciju un uzturēt pirmskara latviešu valodu un kultūru. Izdeva laikrakstus un grāmatas, tika dibinātas papildskolas, Universitātes līmeņa latviešu programmas, skauti, gaidas, nometnes, kori, deju grupas, teātru trupas un jaunatnes pulciņi, rīkotas jaunatnes dienas, kokļu dienas un dziesmu svētki. Pēc laika lielākās pilsētās latviešu organizācijas nopirka baznīcas un namus. Katru gadu tiek atzīmētas latviešu svinamdienas, un sēru dienas. Tūkstošiem cilvēku pulcējas uz reģionāliem jeb vispārējiem dziesmu svētkiem.

Lai gan labs skaits organizāciju laika gaitā ir izbeigušas darbību, vēl joprojām ASV ir kādas 500 aktīvas organizācijas. Piemēram, Amerikā strādā 19 latviešu papildu pamatskolas, lielākā, Vašingtonas, DC, skola, ar 58 skolēniem. 2000. gada ASV tautas skaitīšanā, 87,564 iedzīvotāji uzdeva sevi par latviešiem jeb kam ir latviešu senči.  Pēdējo divdesmit gadu laikā latviešu kopienas Amerikā ir papildinājuši daudzi jauni iebraucēji no Latvijas, kas aktīvi veido savu sabiedrību un dažreiz arī piedalās jau eksistējošās institūcijās.

Kopš Latvijas neatkarības labs skaits Amerikas latviešu ir aizbraukuši atpakaļ uz dzīvi Latvijā, it sevišķi jaunākas paaudzes cilvēki, kas vēl nebija sākuši savu karjeru Amerikā, un kam nebija tik ciešas ģimenes saites, kā vidējās un vecakās paaudzes cilvēkiem. Daudzi regulāri apmeklē Latviju un ir iesaistīti tās notikumos un darbībā dažādos veidos.